Nākamie - Lokai. Šie biedri no Austrijas ārkārtīgi nesteidzīgi dūca ar ģitāru un ļoti lēnām sita pa šķīvjiem, ar ko man pamatīgi atgādināja grupu Radian, kuras albumu es, starp citu, tā arī līdz galam nepievārēju. Smieklīgi, ka līdzība izrādījās nebūt ne nejauša: Radian dibinātājs kā reiz arī spēlē iekš Lokai. Iespaidi no uzstāšanās nedaudz bezkrāsaini. It kā normāli, bet kaut kā neaizraujoši. Un it kā nevarētu teikt, ka garlaicīgi , bet arī klausīties kaut kā baigi necepī. Tiesa, cilvēks ar čemodāniņu-primočku lietu uzlaboja: pēc viņa kloķīšu grozīšanas un podziņu spaidīšanas skaņas raksturs stipri mainījās, kas vairoja interesi.
Lokai
Starp citu, mans draugs
viltus <birkas pēc gaumes> Lokai uzstāšanās laikā aizgāja uz elektronikas zāli gaidīt The Bug, kuru es viņam biju noreklamējis. The Bug parādījās tikai pēc 20 minūtēm, un viltus emo (un pat ne emo, bet drīzāk hipsteris, kā nesen uzzināju) riskēja nokavēt Colleen. Bet viņa gaidīja, kamēr atbrīvosies aparatūra, un mēs pusstundu sēdējām un priecājāmies par tukšu skatuvi. Es pat aizgāju paskatīties uz The Bug, bet izņemot briesmīgu nekvalitatīvas skaņas skaļumu un repojošu nēģeru "Big Mama" formāta tanti neko neatradu. Video nelikšu - neredzu jēgu.
Tagad par Colleen. Ja kāds nezina, tā ir meitene no Francijas, viņu sauc Sesila Šota, un viņa taisa skaistu un psihedēlisku, lai arī vienkāršu mūziku. Būtība ir šāda: tiek ņemti akustiskie instrumenti, ierakstītas atkārtojošās pasāžas un uzliktas viena otrai virsū ar pievienotiem dileja un atbalss efektiem. Sanāk velkošos augsto skaņu slāņains pīrāgs, pie kura skaņām uzreiz iedomājies kristāla pilis vai ko tamlīdzīgu.
Sesila pēc skata ir pieticīga un miermīlīga, koncertā spēlē uz dažādiem akustiskiem instrumentiem. Sākumā - uz Viola Da Gamba, kas ir mūsdienu čella priekštecis no Renesanses laikmeta. Pēc tam uz flautas un ģitāras, padžinkstināja arī ar zvaniņiem. To visu viņa ierakstīja uz vienkārša semplera ar pedāli, kuru spieda ar kāju(šķiet) un pēc tam jau spēlēja uz semplera skaņu fona.
Colleen @@@@ Skaņu Mežs 2008 - Viola Da Gamba no Vladekk vietnē Vimeo.
Kopumā - man patika mazāk nekā albums. Tur ir melodijas, struktūra pārdomāta, instrumentu daudz dažādu un tie spēlē vienlaicīgi. Bet te - uzspēlēja uz flautas, ierakstīja flautu, uzspēlēja līdzi ierakstītajam. Toties bija ļoti smieklīgi vērot, kā apmeklētāji, kuri pirms tam klausījās briesmīgu noizu un vispār pēc skata nedaudz neformāļi, sēdēja, baidīdamies pakustēties, lai ar troksni neizjauktu "akustiskās telpas trauslo maģiju". Pēdiņās, jo tas ir štamps, un arī, vai vispār bija maģija - jautājums. Galu galā, nevar taču teikt, ka brīnums rodas pats no sevis, ja tu esi trausla izskata meitene un spēlē čellu, ļaunprātīgi izmantojot senlaicīgas psihedēliskas primočkas.
Colleen @@@@ Skaņu Mežs 2008 - Guitar no Vladekk vietnē Vimeo.
Lai gan vispār - uzstāšanās bija laba, it īpaši daļa ar ģitāru. Bet man ir kā "Karā un mierā" - cilvēks ir vāja būtne un viņa gara stāvoklis ir atkarīgs no ārējās pasaules apstākļiem un nejaušo skaitļu ģeneratora. To es saku tādēļ, ka lielākā daļa setu man patika. Bet dažreiz viss tā apnīk un gribas vispār aiziet. Pēc tam pēkšņi atkal patīk. Un tā var būt ne tikai dažādās uzstāšanās reizēs, bet pat arī vienas ietvaros. Es principā, arī nestrīdos, ka es arī esmu emo.
Colleen @@@@ Skaņu Mežs 2008 (flute) no Vladekk vietnē Vimeo.
Pēc Kolīnas uzstājās islandiete Hildur Gudnadottir, kura spēlēja čellu, ko pavadīja uz pliko noskūts onkulis brillēs - BJ Nielsen. Onkulis peldēja dūmos, kurus pārāk cītīgi pūta organizatori, un ar grūtībām saskatīja savu klēpjdatoru, kurš pastiprināja un transformēja čella izdoto dūkšanu. Ne īpaši pārliecinoši, bet jūs varat paklausīties un lemt paši.
Hildur Gudnadottir & BJNilsen @@@@ Skaņu Mežs 2008 no Vladekk vietnē Vimeo.
Kā pēdējā uzstājās indiefolka dīva Marissa Nadler. Viņa bija visa sarkanā, kā Zavoloka. Viņas ārienē ir kaut kas grieķisks, un vēl viņai ir trīs ģitāras un trīs mikrofoni. Marisa bija neizsakāmi pārsteigta, ka uzstājas divos naktī, un teica, ka tas viņai ir pirmo reizi, bet vienalga iznāca uz bis. Jāsaka, ka publika festivāla pēdējās dienās maz kuru sauca uz bis, un pat ja sauca, neviens neiznāca. Lai gan, tiem izpildītājiem, kuri spēlē nepārtrauktu plūsmu, nevis atsevišķas kompozīcijas, būtu savādi nākt uz bis, un tādu taču bija vairākums.
Bet Marisa lūk spēlē dziesmas, dziesmas, kas kosmiskas pēc skaņas un balss. Marisa - mecosoprāns, tas ir, otrā augstākā sieviešu balss no apakšas operā. Interesanti, ka pazīstamajai popdziedātājai Šakirai ir kontralts, tātad pati zemākā sieviešu balss pēc klasifikācijas. Man lūk ir interesanti - tas, ka viņu balsis klasificē pēc operu mērauklām, tas ir kāpēc? Pēc dzirdes tām patiešām ir kaut kāda "operas" ievirze un jauda, bet vai ir kādi formāli kritēriji?
Starp citu, piebilstot, Šakirai intelekta koeficients ir 140, viņa pati raksta mūziku un tekstus visām savām dziesmām un runā 6 valodās.
Lai gan, mēs tagad ne par viņu. Tiesa, par Marisu es varu teikt tikai to, ka lai gan viņas mūzika skan majestātiski un ar vērienu, man tā ir sveša un garlaicīga, jo patiesībā tā tāpat ir bardu dziesma, ko es nevaru sagremot nekādā mērcē. Mūzikai jābūt daudzveidīgai un oriģinālai pēc saunda - bet kas gan var būt nodrāztāks par akustisko ģitāru. Vienīgais prieks - ģitāra ir bagātināta ar atbalss efektu, bet Marisas balss var sacensties ar advancētu instrumentu.
Ko var teikt par trešo dienu kopumā?
Visvairāk iepriecināja Zavoloka. Colleen - kruti, bet albums ir labāks. Pārējais - noizs un debesīs uzrauta skaņa ir sen apnikusi, ar to publiku nepārsteigsi. Mūziķiem vajag meklēt kaut ko jaunu, un nepārspīlēt ar "organisko plazmas plūsmu", kā arī uzlabot aparatūru, citādi visas tās dūkoņas un trokšņi izbalo vienveidīgā putrā.